Iedomājies katliņu ar ūdeni uz plīts. Plīts ir uzgriezta uz viskarstāko un ūdens drīz sāk vārīties. Pēc brīža tas vārās pāri un šķīst uz visām pusēm. Plīts joprojām ir ieslēgta, tāpēc ūdens turpina vārīties, līdz katliņš ir tukšs. Tas ir emociju izvirdums (tantrums). Atstāts viens pats, bērna “katliņš” turpinās vārīties vai nu līdz pārgurumam vai iztukšotībai. Daži cilvēki uzskata, ka aizsūtīt bērnu prom, līdz nomierinās, ir efektīvi. Taču, kā lai bērns kaut ko iemācās, ja ir atstāts “pārvārīties”, līdz ir “tukšs”? 

Idejiski bērnam jāpaliek vienam, lai pārdomātu nodarīto un kā būtu uzvesties labāk. Kad tas izdarīts un bērns mierīgs, viņš drīkst atgriezties pie citiem. Vienkārši, vai ne? Taču vairums šo bērnu ir starp 2 un 10 gadu vecumu un neirozinātne rāda, ka šajā vecumā smadzenes vēl nespēj veikt tik sarežģītas kognitīvās funkcijas. Lai analizētu savu uzvedību un izprastu, kā nākotnē rīkoties labāk, ir nepieciešamas kritiskas domāšanas, analīzes un hipotēžu izvirzīšanas spējas. Šie domāšanas procesi notiek smadzeņu priekšējā daivā, kas pilnībā nobriest tikai pusaudža gados.

Tāpēc labākajā gadījumā bērns, kas lielās dusmās tiek izolēts, iemācīsies vien to, ka klusums ir vienīgais veids, kā atgriezties pie mīļajiem. Viņš secinās, ka emociju paušana noved pie mīlestības zaudēšanas un ka viņš ir labs tikai tad, ja ir mierīgs un paklausīgs.
Lai bērns iemācītos regulēt savas emocijas, viņam ir nepieciešams klātesošs pieaugušais, kas spēj regulēt savējās. Tikai tad, kad tu būsi kontaktā ar sevi un savu ķermeni, tu varēsi atbalstīt savu bērnu. Sāc ar vienkāršo – veic garākas ieelpas, izelpas. Sajūti pamatu zem pēdām. Uzliec vienu roku uz krūtīm, otru – uz vēdera. Elpo. Jūti, kas notiek tevī. Varbūt tu pat atceries atgādināt sev, ka bērna smadzenes vēl nav tik nobriedušas, lai tiktu galā ar notiekošo. Tad īsā teikumā palīdzi bērnam saprast: “Tu jūties dusmīgs, jo es neatvēru pareizi banānu”. Centies no sirds saprast viņa bēdu, viņa vilšanos un neiekrist savā “Atkal viņš bauro par šadu nieku! Mums taču tam nav laika!” Ja tu šajā brīdī runāsi daudz, bērns tevi nedzirdēs vispār. Ja izrādīsi sapratni, viņš jutīsies pieņemts un drošībā – tikai tā ir iespējams nomierināties. Bērnam ir iespējas koregulēties, ja pieaugušais blakus ir mierīgs, elpo dziļi un ir kontaktā ar sevi. Regulāri atbalstot bērnu, emociju izvirdumi kļūs īsāki un jūsu saikne – ciešāka.

Es labi zinu, ka tas nav tik viegli kā izklausās. Nepaliec viena! PEP mamma var būt tavs emocionālais un informatīvais atbalsts līdz bērna ceturtajai dzimšanas dienai.