Tūpļa guļā, ko sauc arī par iegurņa priekšguļu (jo iegurnis dzimst vispirms, nevis galviņa), piedzimst 4% mazuļu. Vairāk ir to, kuri ieņem šādu pozu gaidībās, bet līdz dzimšanai pagriežas ar galvu uz leju. 

Lai arī mazuļi tūpļa guļā var dzimt vaginālās dzemdībās, var būt sarežģītāki apstākļi, it sevišķi, ja mazulis ir liels vai dzimst priekšlaikus. Bieži iesaka ķeizargriezienu, taču prasmīgs dzemdību pieņēmējs ar attiecīgu pieredzi, izvērtējot situāciju, var sagaidīt mazuli arī vaginālās dzemdībās.
Daudzi mazuļi apgriežas paši ar galvu uz leju, taču, jo tuvāk nāk dzemdības, jo mazāk vietas šādam manervam. Ja 36.gaidību nedēļā bērniņš ir tūpļa guļā, jāgatavojas iespējai, ka poza var nemainīties līdz dzemdībām.

Kāpēc tā notiek? 

Tam var būt emocionāli iemesli. Iespējams, mamma pati, varbūt viena vai kopā ar kādu iejūtīgu sarunu biedru – vecmāti, dūlu vai partneri, var tos atrast. Ir nepieciešams sakārtot domas, tikt galā ar bailēm un trauksmi. Iespējams, mamma baidās no tā, kā mainīsies dzīve pēc mazuļa dzimšanas, vai viņa tiks ar visu galā. Tas var radīt dzemdes apakšējā segmenta spazmas, kas traucē bērniņam apgriezties. Var būt ļoti grūti, bet svarīgi un palīdzoši atrast iemeslus, kāpēc mazulis guļ ar dupsi uz leju. To atrašana un pieņemšana var palīdzēt viņam ieņemt dzemdībām ērtāku pozīciju, ja vien fiziski tas ir iespējams.
Gadījumi, kad mazulis neapgriežas, var būt saistīti ar mammas vēlmi kontrolēt situāciju – ķeizargriezienam ir noteikts datums, ir lielāka drošības sajūta par mazuļa veselību un aprūpi.

Atrast iemeslus, mainīt attieksmi vai radušos apstākļus un, ja tas neizdodas, censties pieņemt situāciju kāda, tā ir, nevainojot sevi.

Fizioloģiskie iemesli.

Ja kāds no radiniekiem ir dzimis iegurņa priekšguļā, šis scenārijs var atkārtoties. Ir tā sauktie ģenētiskie sēdētāji – apmēram, 2%, pārsvarā puikas.

Vēl var būt satīšanās nabassaitē, ja placenta piestirpinājusies dzemdes augšpusē, bet nabassaite aptinusies ap kaklu. Tad fiziski apgriezties nav iespējams. Tas ir biežākais iemesls.

Var būt tā, ka mazulis ir saslimis vai ir par vāju, lai apgrieztos, vai ir skābekļa trūkums, smadzeņu darbības traucējumi, virsnieru vai citas pataloģijas. Varbūt mammai ir iegurņa vai dzemdes īpatnības.

Dažkārt iemeslu var ieraudzīt ultrasonogrāfijas pārbaudē, citreiz to uzzina dzemdību sākumā, piemēram, ja ir zaļi augļūdeņi.

Kā palīdzēt mazulim apgriezties?

Ja nelīdz saruna ar bērniņu un emocionālo iemeslu meklēšana, mamma var veikt speciālus vingrojumus un izmantot dažādus atslābināšanās veidus.

Grūntieču vingrošana ir ieteicama un parasti ietver pozas, kas palīdz mazulim iekārtoties dzimšanai ērtākā pozā.

Viens no pamatvingrojumiem – kad vēders nav pilns un mazulis ir aktīvs – četrrāpus ar saliektām rokām pie zemes, galva nolikta uz rokām, dupsis gaisā, atslābināties. Kājas ir plecu platumā, lai puncis starp tām jūtas brīvi. Tas būtu jāveic katru dienu, 15 minūtes, iepriekš iztukšojot urīnpūsli. Vingrojumus nevajadzētu veikt, ja tie sagādā diskomfortu. 

Palīdzoša ir arī rāpošana (it sevišķi – ūdenī), peldēšana, kāju celšana uz augšu, “svecīte”, dziļa elpošana, atslābināšanās vannā. Vingrojumus vēlams apvienot ar maigu sarunu un veltīt tiem, apmēram, pusstundu dienā.

Dažreiz palīdz atskaņot mūziku vai savu, vai tēta balsi, noliekot austiņas vai skaļrunīti starp kājām, lai ieinteresētu mazuli griezties uz to pusi. Dažkārt palīdz osteopāts vai Baha ziedu terapija. Meditācijas un vizualizācijas var stiprināt mammas saikni ar mazuli un veicināt paļaušanos. Palīdz arī akupunktūra, akupresūra, hipnoze, aromterapija un rebozo masāža.

Mazuļa apgrozīšana

Ja iepriekš aprakstītās maigās metodes nelīdz, dažkārt mamma apsver ārēju apgrozīšanu. Pastāv 2% risks, ka pēc tās sāksies dzemdības vai būs nepieciešams ķeizargrieziens, tāpēc to veic starp 36. un 39.nedēļu. Jāpiesakās pie speciālista, kas to veic. Pirms tam nav vēlams ēst, lai kuņģis nebūtu pilns un iztaustot vēderu, nerodas slikta dūša. Pirms procedūras iedod dzemdi atslābinošus medikamentus un veic ultrasonogrāfiju, lai izvērtētu mazuļa labssajūtu un citus ietekmējošus faktorus. Tiek nedaudz pacelts mammas iegurnis un lēnām, stumdošām, rotējošām kustībām virza bērnu uz šķērsguļu. Tālāk mazulim jātiek pašam. Procedūra ir nepatīkama, taču ne sāpīga. Lai būtu vieglāk atslābināties, ar mammu kopā var būt partneris vai dūla. Ja bērniņš neļaujas apgriezties, tas jārespektē.

Dažkārt mazulis apgriežas, taču pēc pāris dienām atgriežas sākotnējā pozā. Arī tas būtu jārespektē.

Lai lasītu vairāk, tajā skaitā arī dzemdību stāstus, un labāk izprastu šo īpašo dzimšanas veidu, ļoti iesaku Lindas Rozenbahas grāmatu “Dziedinošas dzemdības”. Šis raksts tapis izmantojot šo grāmatu un Penny Simkin grāmatu “The Birth Partner”.

Lai palīdzētu sakārtot domas un izvērtēt apstākļus, kāpēc Tavs mazulis ieņēmis iegurņa priekšguļu un ko tālāk darīt, piesakies uz konsultāciju!