Dzemdības un maratonu vieno:
• Sāpes,
• fiziskā un mentālā slodze,
• Nepieciešama pacietība un izturība.

Gan maratons, gan dzemdības kļūst vieglāk paciešamas un pat baudāmas, ja:
• Tev ir zināšanas, kas ir gaidāms.
• Tu esi gatavojusies kopā ar zinošu profesionāli.
• Fiziskā veselība un piemērotība.
• Uzmundrinājums un atbalsts pirms un notikuma laikā.
• Pārliecība, ka muskuļu sāpes un nogurums ir normāli blakus efekti attiecīgai piepūlei.
• Šķidruma uzņemšana un atbilstošs uzturs.
• Medicīniskas palīdzības pieejamība nepieciešamības gadījumā.

Sportisti savā starpā atšķiras tāpat kā dzemdētājas. Dažiem svarīgi ir vienkārši nonākt mērķī, citiem – apsteigt pārējos, vēl citiem nozīmīga ir arī balva. Dažām sievietēm dzemdības nozīmē ne vien ceļu pie mazuļa, bet arī dzemdēt bez atsāpināšanas un iejaukšanās. Citām bēbītis ir mērķis un balva.
Ja rodas sarežģījumi vai sāk pārāk satraukties par gaidāmajiem izaicinājumiem, kļūst pārņemts ar sāpēm vai zūd pašpārliecība, nākas pielāgoties. Skrējējam nākas samazināt ātrumu vai izstāties, dzemdētājai – jāmaina plāns un jāpaļaujas vairāk uz aprūpes sniedzēju palīdzību piedzemdēt drošā un pieņemošā veidā.

Atšķirība starp maratonu un dzemdībām ir tāda, ka skrējēji var arī neskriet. Viņi izvēlas skriet, kamēr grūtnieces vienīgais ceļš pie mazuļa ir dzemdības. Otra atšķirība ir paredzamības pakāpe. Par dzemdībām visparedzamākais fakts ir neparedzamība, kamēr maratona dalībnieks zina notikuma datumu un ilgumu, un vietu. Sieviete gaidībās nezina, kad dzemdības sāksies, cik ilgas tās būs, vai un kādā mērā tās būs līdzīgas dzirdētajiem pieredzes stāstiem.

Neparedzamība var būt kaitinoša. Visveiksmīgāk ar to tikt galā ir caur pieņemšanu. Ievērojot brīžus, kad neesi pieņemoša ikdienā, tu vari mācīties pieņemšanu, kas noderēs ne vien dzemdībās, bet arī dzīvē ar mazuli.


Raksts tapis izmantojot Penny Simkin grāmatu “The birth partner”.