Es dūlu redzu kā palīgu sievietei ceļā uz harmoniskām dzemdībām. Dažas sievietes īpaši negatavojas un pieņem, ka slimnīcā jau viņām palīdzēs piedzemdēt. Citām nav laika gatavoties. Vēl citām ir bail, bet dzemdības vienkārši ir kaut kas, kam jāiet cauri, ja grib tikt pie bēbīša. Kur dūlai vieta?

Vai dūlu vajag tikai tad, kad ir pavisam traki vai nav vīra blakus? Nē, patiesībā, katra sieviete, pat viszinošākā, ir ieguvēja izvēloties sadarboties ar dūlu. Kā tas notiek? Vispirms caur sarunām. Grūtniece stāsta, ko domā un jūt, uzdod jautājumus. Dūla spoguļo, stāsta un uzdod savus jautājumus. Kopā viņām top skaidrs, kāds ir tieši šīs sievietes vēlamais dzemdību scenārijs. Vai dūla piedalīsies un kā vislabāk būs palīdzoša. Varbūt dūla nebūs dzemdībās, bet tikai vīrs. Starp citu, dūla neieņem vīra lomu, bet, ja dzemdībās var būt tikai viena atbalstošā persona, dūla var palīdzēt pārim saprast, kā tieši vīrs var palīdzēt.

No pētījumiem var secināt, ka sievietes un pāra apmierinātība par dzemdībām aug, ja tajās piedalās dūla.

Dūla un grūtniece (vai pāris) pārrunā arī pēcdzemdību periodu. Arī tam ir jāgatavojas. Kas īsti notiek ar tiem hormoniem? Ko iesākt, ja bēbītis dikti daudz raudās? Vai māmiņa zīdot visu varēs ēst?

Pēc dzemdībām dūla ir viena no atbalsta personām, kam var zvanīt, uzdot jautājumus un aicināt ciemos. Dūlu zināšanas nosedz jautājumus par atkopšanos pēc dzemdībām, par miegu un zīdīšanu, un daudz ko citu. Dūlai var vaicāt par pēcdzemdību rituāliem, par pirtīžām un krustabām.